sestdiena, 2012. gada 26. maijs

KVINOJAS PANKŪKAS




Neierasto miltu - kvinojas un rīsu - pankūkas jaukam brīvdienu rītam. Ja nav kvinojas milti, tad kafijas dzirnaviņās samaļ kvinoju līdz miltu konsistencei. Sastāvdaļas receptei ir aptuvenas un maināmas. Viss ir atkarīgs no miltu rupjuma un jogurta biezuma, kuru var aizstāt arī ar paniņām. Pankūkas izdosies neatkarīgi no tā, vai mīkla ir nedaudz šķidrāka vai biezāka. Pufīgumu pankūkām piešķir iecilāts olbaltums. Jāpiebilst, ka šī ir bezglutēna recepte.

Piebilde. Šai receptei ir radies vēl viens variants ar kviešu miltiem rīsu miltu vietā. Saglabājot nemainīgas gan proporcijas, gan pārējās sastāvdaļas, gan pagatavošanu. Ar kviešu miltiem pankūkas būs nedaudz sātīgākas.  Pankūkās var iecept ogas, esmu mēģinājusi piebērt mīklai divas saujas saldētu brūkleņu.

 









1/2 glāze kvinojas milti
1/2 glāze rīsu milti (vai baltie kviešu milti)
1 glāze mājas bezpiedevu jogurts
2 olas (dzeltenumi un baltumi atdalīti)
3 ēdamk. cukurs
1 ēdamk. kokosriekstu eļļa
sauja mandeļu skaidiņas
šķipsna sāls
citrona miziņa no puscitrona
eļļa cepšanai




Bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas, tām pievieno izkausētu eļļu, jogurtu un olu dzeltenumus un iejauc mīklu. Citā bļodā olbaltumus sakuļ stingrās putās. Uzmanīgi mīklā iecilā sakultos olbaltumus. Eļļā uz pannas no abām pusēm cep pankūkas līdz tās , tajās ieberot dažas ogas. Ceļ galdā ar ievārījumu vai ogu mērci.

ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

AKĪ UN SĀLĪTA MENCA (ACKEE AND SALTFISH)







Sālītā zivs (saltfish)  - parasti izmanto sālītu mencu, ko blāķiem sakrautu uz paletēm var atrast Portugāles lielveikalos, un Spānijas pārtikas veikalos, kā arī tirdziņos valstīs ar potugāļu, spāņu un jamaikiešu kopienām.  Kvalitatīvāk atlasītas zivis pārdod delikatešu veikalos. Tātad bacalhau, bacalao, codfish ir tā pati kaltētā sālītā menca, ko vairākas tautas izmanto savos tradicionālajos ēdienos. Sālīšana var būt slapjā un sausā, ar pirmo saprotot konservēšanu sālsūdenī, bet ar otro - sasālīta produkta kaltēšānu vējā un saulē.







Akī (blighia sapida, angliski ackee) ir Jamaikas nacionālais auglis, kas tur ir daudz populārāks kā Rietumāfrikā, ko kurienes tas ir cēlies. Nez cik gardēžus noindējis, tomēr iekarojis jamaikiešu virtuves. Joki mazi, jo neatvēries auglis ir negatavs un indīgs, bet tā kā akī mūsu platuma grādos neaug, tad es izmantošu sālsūdenī konservētus akī no Brikstonas tirgus. Ļoti ceru, ka man nepiemetīsies Jamaikas vemšanas slimība (Jamaican vomiting sickness).










Pagriežam skaļāk kādu Boba Mārlija dziesmiņu, ļaujamies regeja ritmam un sākam gatavot!
400g sālīta menca, kas iepriekš ir nomērcēta!
2 paprikas
1 sīpols
3 daiviņas ķiploks
3 tomāti
12 svaigi akī vai bundža sālsūdenī konservētu akī
2 Karību sarkanie čilli (Scotch bonnet, latīniski - Capsicum chinense)
timiāns
eļļa cepšanai

Uz nelielas uguns liek dziļu pannu ar nedaudz ūdens un pāris timiāna zariņiem un pievieno lielos gabalos sadalītu (nomērcētu!) mencu, uzliek vāku un sautē mīkstu. Tikmēr paprikas, tomātus, sīpolus, ķiplokus un čilli sasmalcina. Savukārt akī nolej sālsūdeni, noskalo zem tekoša ūdens un nosusina. Tas jāveic gana saudzīgi, jo akī ir maiga tekstūra. Kad menca gatava, ūdeni nolej, bet mencu liek uz dēlīša un tai noņem ādu un citas nevajadzīgās daļas, izņem asakas un sadala mazos gabaliņos. Uz  pannas uzkarsē eļļu un apcep visus sagrieztos dārzeņus kopā ar atlikušo timiānu, kad dārzeņi apcepušies mīksti, pievieno mencu, samazina liesmu uz vismazāko un turpina cepšanu vēl pāris minūtes. Pagaršo ēdienu, visticamāk sāls nebūs jāpievieno, jo kaut arī nomērcēta, zivs ir saglabājusi pietiekami daudz sāļuma. Kad ēdiens jau gatavs tajā saudzīgi iemaisa akī, un tikko tie uzkarsuši, ēdienu ceļ galdā.


trešdiena, 2012. gada 23. maijs

RABARBERU UN MANNAS KRĒMA TARTE




Teikšu godīgi, blogā http://cookalmostanything.blogspot.com pamanīju šo recepti mannas krēma dēļ. Tā kā man patiešām gribējās vairāk krēmu nekā mannas biezputru, tad recepti mazliet modificēju. Vēl treknākam krēmam pienu var aizstāt ar saldo krējumu. Valstīs, kur pārdod dažāda rupjuma mannu, šai receptei jāizvēlas vissmalkākā maluma manna. Steidzinātos rabarberus vai pašu pirmo ražu droši var likt uz tartes iepriekš neapstrādātus, bet tikko rabarberi kļūst stiegraināki, tos labāk iepriekš pasutināt un iekrāsot rozīgus ar dažām upenēm.

Kā redzams no bildēm, cepšanas laikā mani kā parasti pārsteidza tumsa. Gatavā tarte ir fotografēta nākamajā dienā. Visas tartes atšķirības ir radušās tikai un vienīgi gaismas ietekmē.

Pamatnei:
250g milti
50g smalkais cukurs
125g sviests (auksts, tikko kā no ledusskapja)
1 ola

Mannas krēmam:
250ml pilnpiens
125ml saldais krējums
50g smalkais cukurs
50g manna
3olu dzeltenumi
1 vaniļas pāksts
2 tējk. malts kanēlis

Pildījumam:
2-3 rabarberu kāti
3ēdamk. cukurs
4ēdamk. ūdens
2ēdamk. brūnais cukurs pārbēršanai


















Vispirms gatavo mīklu. Bļodā sajauc miltus ar cukuru. Sviestu sagriež gabalos un iejauc sausajos produktos līdz veidojas drupačaina mīkla. Tajā iemaisa olu, mīklu saveļ bumbā, pārklāj ar pārtikas plēvi un vismaz 2 stundas liek atpūsties ledusskapī.

Rabarberus nomizo un sagriež garos gabalos. Liek cepampannā uz cepampapīra, uzlej ūdeni un pārber ar cukuru. Cep 180C līdz tie mīksti, bet vēl nav zaudējuši formu (20-25min.). Gatavību pārbauda, tajos iedurot ar nazi. Izceptus saliek caurdurī un notecina lieko šķidrumu.

Gatavo krēmu. Kastrolī silda  pienu, saldo krējumu, cukuru, mannu, kanēli un vaniļu, kuru pirms likšanas kastrolī pāgriež uz pusēm un izkasa sēklas (kastrolī liek gan sēklas, gan pašu pāksti). Maisot uz lēnas liesmas silda, kamēr krēms sāk biezēt un uzvārās, bet nevāra ilgāk par pāris minūtēm. Noņem no uguns, dažas minūtes atdzesē, un pa vienam iemaisa olu dzeltenumus. No krēma izvelk vaniļas pāksti. Pārklāj ar pārtikas plēvi tā, lai tā pieskaras krēma masai, un ļauj atdzist.

Mīklu izņem no ledusskapja, ieklāj veidnē (25-27cm diametrā), veidojot pusotra centimetra augstas maliņas. Veidni ar mīklu uz desmit minūtēm ieliek saldētavā. Izņem no saldētavas un uz izklātās mīklas uzliek cepampapīru un uzber pupiņas vai visparastākos Latvijas kastaņus, lai tarti nedaudz noslogotu un, lai tā cepoties, neveido gaisa burbuļus. Tātad veidni ar mīklu un uz tās uzbērtām pupiņām vai kastaņiem liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī un 180C cep 10-15 minūtes līdz tartes malas krāsojas zeltainas. Izņem no cepeškrāsns, nober pupiņas vai kastaņus un noņem cepampapīru, un turpina cept vēl tikpat ilgi, atdzesē.

Atdzisušajā mīklas pamatnē ar karoti vienmērīgi ieklāj krēmu un uz tā skaistā rakstā kārto rabarberus.  Pārkaisa ar vienu ēdamkaroti brūnā cukura. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 15-20 minūtes 200C. Gatavai tartei uzrīvē tonkas pupiņu un nedaudz atdzesē, bet var pasniegt arī siltu.

pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

SALAKAS AR KUSKUSU





Tradicionāli marokāņu ēdieni, kas piedzīvojuši eiropiskošanu un pēc tam vēl arī latviskošanu. Marokā populāras ir gan sardīnes, gan kuskuss. Taču marokāņi sardīnes neēd ar kuskusu, ne arī kuskusu ar sardīnēm, bet eiropiešiem sardīnes liekas lielisks zivju ēdiens, ko papildināt ar tik lieliskām piedevām kā kuskusu. Latvijā sardīnes ir retums, taču salakas mums ir varen labas.


















1kg salakas
1,5 glāzes kuskuss
1 seleriju kāts
puse fenhelis
4 ķiploka daivas
sauja olīvas
2 ēdamk. kaperi
1 sarkanais sīpols
1/4 konservēts citrons
maza buntīte piparmētras+koriandrs
3 tējk. ras el hanout (marokāņu garšvielu maisījums)
1 bio citrons (izmanto gan miziņu, gan sulu)
2 glāzes mājas buljons
sāls un pipari

Salakas izķidā, nogriež galvas un astes un izņem vidus asaku. Traukā ar vāku ieber kuskusu, smalki sagrieztu fenheli, smalki sagrieztu seleriju kātu, rīvētu citrona miziņu un 1 tējk. ras el hanout, aplej ar verdošu buljonu, izmaisa un traukam uzliek vāku. Kuskusam ļauj uzbriest 10 minūtes. Kuskuss cepoties vēl savilksies ar suliņām, tāpēc to uzbriedina mazākā buljona daudzumā kā parasti, lai kuskuss būtu īpaši sauss. Tikmēr uz cepampannas uzklāj cepampapīru un ieziež ar olīveļļu. Uz cepampapīra ar ādu uz leju kārto pusi no salakām, sasāla un sapiparo, tām pa virsu kārto smalkās šķēlītēs sagrieztu ķiploku, olīvas, kaperus, sīpolu, konservēto citronu un garšaugus. Uzpiež sulu no puscitrona un pārber ar ras el hanout. Pa virsu kārto silto kuskusu un tam pa virsu atlikušās salakas ar ādu uz augšu. Sasāla, sapiparo un uzspiež sulu no otra puscitrona.

Liek cepties iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180C 15-20 minūtes. Ceļ galdā karstu un pasniedz ar svaigiem lapu-tomātu salātiem un atdzesētu rīslingu no Elzasas, es izvēlējos Gustave Lorentz Riesling Reserve, 2009. Ja salaku vietā izmanto sardīnes, es izvēlētos šī paša ražotāja Pinot Blanc, kas ēdienam nogriezīs taukus.

piektdiena, 2012. gada 18. maijs

LAKŠU SODAS MAIZE










 










Ja iepriekš garšvielu plauktā vienmēr varēju atrast cepamo pulveri ar beigušos derīguma termiņu, jo man vienmēr ir licies, ka tas bojā ēdiena garšu, un mīklai drīzāk piešautu klāt vērmeles, bet ne cepamo pulveri. Tad pēdējā laikā izmēģinot anglosakšu receptes, šķiet, ka cepšana ir iespējama tikai ar cepamo pulveri. Un kāds pārsteigums - cepamais pulveris ir beidzies!

Sodas maize, kā norāda jau nosaukums, nepiedāvā nekādu izvēli - vai nu cep ar sodu (cepamo pulveri) vai cep kaut ko citu. Šī maize ir viena no populārākajām bezrauga maizēm un slavena kļuvusi pateicoties īriem, tamdēļ to bieži dēvē arī par īru sodas maizi. Bez tam tās mīklai ir tikai trīs sastāvdaļas - bez sodas (cepamā pulvera) vēl arī milti un paniņas, un tā ir ļoti vienkārši un ātri pagatavojama. Visas sastāvdaļas sajauc kopā un liek uz cepeškrāsnī cepties. Tai pat laikā sodas maize piedāvā neskaitāmas variācijas ar dažāda veida miltiem, sēklām, riekstiem un garšaugiem.

Visticamāk, ka īri nebija lieli ķīmiķi, kas atklāja to, ka skābpiena produkti aktivizē sodu, un cepoties maizīte glīti uzpūšas. Tomēr īri bija tie, kas neatteicās no sodas maizes cepšanas tradīcijas, kad pārējā karaļvalsts pārgāja uz cieto kviešu šķirnēm savām rauga maizēm. Citi avoti savukārt skaidro, ka nabadzīgajās īru ģimenēs, kas šo maizes cepšanas tradīciju uzturēja, nemaz nebija krāsnis, un sodas maizi varēja izcept uz atklāta pavarda dzelzs toveros ar vāku. Lai nu kā bija pagātnē, tad mūsdienās īri joprojām ir uzticīgi sodas maizei. Tā pati sodas maize ir pamatā vēl vienam emblemātiskam Britu salu gardumam - skonēm, kas ir britu tējas laika klasika.







maza buntīte lakši (tikai lapas, bez kātiem)
250ml paniņas
175g pilngraudu kviešu milti
175g cieto kviešu šķirņu milti (maizes milti), var aizstāt ar baltajiem kviešu miltiem
1/2 tējk. dūmu sāls
1 tējk. soda (cepamais pulveris)
3/4 tējk. rozā pipari
20g sviests (auksts - tikko kā no ledusskapja)
krietna šļuka olīveļļa cepšanai

Uzreiz jāsaka, ka sodu aizstāju ar cepamo pulveri. Lai arī Naidžels Sleiters sodas maizes receptēs aktīvi aizstāv tieši sodu, kas, reaģējot ar paniņām, maizei piešķir īpašo skābeni sāļo noti, tomēr atradu izcilu britu pavāru receptes ar cepamo pulveri, kuras man likās mīlīgākas. Turklāt, ja izmanto cepamo pulveri, tad kā šķidrumu maizes mīklai var izmantot arī ūdeni un citus neskābus šķidrumus, savukārt soda pieprasa skābu šķidrumu. Lai vai kā, šoreiz galveno noti maizes garšai piešķir lakši, un ne tikai garšai, bet arī ļoti spirgtajai zaļajai krāsai.
Uz pannas olīveļļā lēni cep lakšu lapas līdz tās iegūst novītušu izskatu (apm. 3 minūtes). Lapas sajauc ar paniņām un sablenderē līdz iegūst zaļu šķidrumu. Bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas, un ar pirkstiem tajās viendabīgi ierīvē sviestu līdzīgi kā drupaču mīklai (šoreiz sviets ir tik nedaudz, ka tas neveidos drupačainu mīklu). Pievieno zaļo šķidrumu un ar karoti maisa līdz veidojas mitra mīkla.

Mīklu sadala 8 vienlīdzīgās daļās. Pirkstos paņem miltus un no katras daļas izveido apaļu maizīti. Maizītes liek uz cepampannas ar ieklātu cepampapīru, kas nedaudz ierīvēts ar eļļu. Maizītes viegli saplacina un dekorē ar rozā pipariem.

Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180C apmēram 20 minūtes. Maizītes ir košā krāsā, tāpēc to gatavību vieglāk noteikt, pieklauvējot pie apakšējās garoziņas; dobja skaņa norādīs uz gatavību.

Un pastāv liela vienprātība, ka sodas maizītes vislabāk garšo siltas, viegli pārziestas ar svietu.










Lakšu sodas maizes recepte ir aizgūta no Džemija Olivera.
Iedvesmai vēl dažas sodas maizes receptes:

trešdiena, 2012. gada 16. maijs

ZAĻĀ LEDUS TĒJA


Lielisks veids kā veldzēt slāpes karstā dienā, ir mājās gatavota ledus tēja. Un tā patiešām tiek gatavota no īstas tējas, nevis koncentrātiem un garšas pastiprinātājiem.

uz 1 litru ūdens būs nepieciešams:
1 ēdamk. zaļās tējas
7 cm garš ingvers
buntīte citronmelisa+piparmētra
1/2 citrons
1/2 apelsīns
medus vai brūnais cukurs saldināšanai

Visas sastāvdaļas liek karstumizturīgā stikla vai emaljēta traukā un pārlej ar karstu ūdeni (ne vārošu, bet tādu, kas uzkarstot, sācis mutuļot). Atstāj ievilkties līdz tēja ir atdzisusi, to nokāš, pēc garšas saldina un liek ledusskapī.

Pasniedzot glāzē jauc trīs daļas tējas un vienu daļu citrusu (apelsīnu, citronu, laimu) sulu vai rabarberu sīrupu, pievieno citrusu šķēlītes, piparmētas un citronmelisas lapas un ledu.