JĀŅOGU RIKOTAS TARTE

Jāņogas (Ribes rubrum, angliski - redcurrant, spāniski - grosella roja vai zarzaparrilla roja, franciski - groseille rouge) šobrīd ir izgājušas no modes, pat tirgū tikai retais zemnieks salasījis pa pusspainītim. Un izskatās bezcerīgi pārdot pat pusi no tām. Tāda nolemtības sajūta, ka jāņogas nekam nav derīgas. Daži pārdevēji ir patiesā izbrīnā, ka man ievajadzējies tieši jāņogas, daži izskatās īsti nezinām, kas tās tādas par ogām. Bet ko gan brīnīties, ja lielveikalos neatrast kaut vienu vienību, kur būtu pieminētas jāņogas, pat ne konservētas. Tiešām, ko gan es tādu jāņogās esmu atradusi? Nolēmu pagatavot vecmodīgu tarti, lai jāņogas nekristu galīgā aizmirstībā.

Tarte ir ļoti ātri pagatavojama un samontējama īsi pirms celšanas galdā. Pildījumam netiek izmantota nekāda recējoša vai želējoša viela, bet tas tiek gatavots pēc pashas tehnoloģijas - piena produktus noslogojot, lai tiem atdalās sūkalas, tādējādi masai sabiezējot. Tamdēļ par tartes pagatavošanu jāaizdomājas jau iepriekšējā vakarā, jo pildījums uz nakti būs jānoslogo, lai notek sūkalas.

Pamatnei:
80g Selgas cepumi
3ēdamk. rupjmaizes rīvmaize
saujas kešjū rieksti
50g sviests

Pildījumam:
250g rikotas siers
250g bezpiedevu jogurts (biezs, tumīgs un iespējami trekns)
5ēdamk. vaniļas pūdercukurs
2 saujas jāņogas

Sietiņa iekšpusi izklāj ar marli un to uzsēdina uz bļodas vai cita trauka, kurā krāsies sūkalas. Bļodā sajauc rikotu ar jogurtu viendabīgā masā un lej sietiņā. Marles galus pārloca, nosedz ar šķīvi un noslogo. Liek uz nakti ledusskapī nostāvēties.

Otrā dienā gatavo tartes pamatni. Sviestu izkausē, savukārt cepumus, rīvmaizi un riekstus sablenderē. Visas sastāvdaļas samīca un ar iegūto masu izklāj tartes formu. Pārliecinās, ka masa formā ieklāta blīvi. Tartes formu uz 10 minūtēm ieliek saldētavā, pēc tam  glabā ledusskapī. Gatavo pildījumu. Notecināto pildījuma masu sajauc ar pūdercukuru un vienmērīgi ieklāj tartes formā uz iepriekš sagatavotās pamatnes. Dekorē ar jāņogām. Ceļ galdā. 

JĀŅU SIERS

Šī ir adaptēta un pārveidota recepte steidzīgām saimniecēm, kad pie durvīm jau klauvē Jāņu viesi. Garšos visiem tiem, kam garšo viegli saldens (kā rikota) un maigs svaigais siers. Sastāvdaļas aprēķinātas vienam siera ritulim. Siera gatavošanai vajadzēs vairākus virtuves piederumus - vienu lielu, otru mazāku katlu, caurduri, dziļu bļodu, dubultu marles autu, vismaz 5kg smagu slogu.

1,5l svaigpiens ar iespējami augstāku tauku saturu
0,5kg rikota
2 olas
50g sviests
1 citrons (sula)
1,5 tējk. smalkais jūras sāls
2 tējk. ķimenes
šķipsna safrāns

Safrāna drīksnas aplej ar šļuku karsta ūdens un atstāj uz pusstundu, lai tās iekrāso ūdeni. Lielajā katlā karsē pienu, ķimenes un safrānu kopā ar ūdeni līdz 70C un tad tajā iedrupina rikotu un ielej citrona sulu. Siers nesanāks, ja piens tiks uzkarsēts līdz viršanas temperatūrai (uzvārīts)! Kad temperatūra katlā sasniedz 85C, atdalīsies sūkalas un piens rausies sīkos kunkuļos. Kad skaidri saredzams, ka izveidojušās divas vielas - piena olbaltuma kunkuļi un sūkalas, katlu noņem no uguns. Virs dziļas bļodas uzliek caurduri ar tajā ieklātu dubultu marles autu un tur ielej visu katla saturu. Siera masu kārtīgi notecina un tūlīt pat liek mazajā katlā uz lēnas uguns. Caurduri ar marles autu saglabā siera siešanai. Pievieno olas, sviestu un sāli (var pievienot arī divas ēdamkarotes skābu krējumu). Masu 5-10 minūtes karsē uz lēnas uguns, to nepārtraukti maisot, lai tā nepiedeg pie katla dibena. Jebkurš piedegums neatgriezeniski sabojās siera garšu. Šajā laikā masa veidosies viengabalaina un kļūs nedaudz staipīga. Katlu noņem no uguns un masu atkal ielej ar marli izklātajā caurdurī. Krusteniski sasien marles stūrus, no masas maksimāli izspiežot šķidrumu. Siera ritulim uzliek plakanu koka gabaliņu (dēlīti) un noslogo. Ja rituli vēlas glītāku, atsien mezglu, bet rituli cieši nosien. Siera ritulim atļauj atdzist istabas temperatūrā, pēc tam to noslogotu liek ledusskapī. Siers ir gatavs ēšanai jau pēc četrām stundām, bet vislabāk garšo nākošajā dienā.