KVINOJAS SALĀTI AR CŪKU PUPĀM, REDĪSIEM UN AVOKĀDO

Man garšo visas šo sālātu sastāvdaļas, bet jo īpaši cūku pupas mazliet savādākā kvalitātē, t.i. nenobriedušas un nepārvārītas. Salātos parasti izmanto blanšētas nenobriedušas (tādas, kas pat novārot saglabā koši zaļo krāsu) cūku pupas. Lai arī man negaršo viegli blanšētas cūku pupas tieši dēļ pupām raksturīgās specifiskās pēcgaršas, esmu atradusi labu starpstadiju, kad pupas nav izvārītas tradicionāli mīkstas, bet tādas al dente stilā, kad sanāk pastingrs kodiens, bet jau zudusi svaigo pupu tekstūra. Vēl salātos mani priecē redīsi, kas parasti ēdienkartē parādās kā pirmie, ilgi gaidītie dārzeņi pēc nogurdinošās ziemas. Sinonīms pirmajiem pavasara vitamīniem, taču redīsu sezona ir daudz garāka, un tie lieliski sader ne tikai ar lapu salātiem un pirmajām dillītēm un lociņiem. Receptei iedvesmojos no Yotam Ottolenghi grāmatas Plenty. Salātu mērvienības ir aptuvenas un vislabāk katrs pats izvēlas sastāvdaļu proporcijas.

 

200g kvinoja

2 buntītes redīsi

500g cūku pupas (svars ar visām pākstīm)

2 avokādo

saišķītis rukola
gabaliņš konservēts citrons
sumaks
čilli pārslas
extra virgin olīveļļa
sāls, pipari


Kvinoju vāra sālsūdenī vai buljonā. Pavāra aptuveni 5 minūtes, tad noņem no uguns un kastrolim uzliek vāku. Desmit minūšu laikā kvinoja būs uzbriedusi un kļuvusi mīksta - pa kodienam, bet joprojām irdena. Ja kvinoja ir sasniegusi vēlamo gatavības pakāpi, bet kastroļa apakšā vēl ir šķidrums, kvinoju caurdurī notecina. Salātos ir būtiski, lai kvinoja nebūtu pārvārīta un piesūkusies ar ar šķidrumu, citādi tā sāks sadalīties un atgādinās putru. Kad kvinoja gatava, to atdzesē.

Paralēli vāra no pākstīm un apvalkiem izlobītas cūku pupas. Tiem, kuriem patīk kraukšķīgas pupas ar izteikto svaigu pupu pēcgaršu, pupas var pāris minūtes noblanšēt sālsūdenī. Pārējie pupas pavāra līdz brīdim, kad tās zaudē svaigu pupu tekstūru (kraukšķīgumu). Tad tās nokāš, aplej ar aukstu ūdeni, notecina un atdzesē. Arī vārot pupas, ir būtiski tās nepārvārīt, t.i. izvārīt līdz tādai stadijai kā tradicionāli ierasts pasniedzot ar sāli un kefīru.

Bļodā liek sausu un irdenu kvinoju, apvārītas vai noblanšētas cūku pupas, šķēlēs sagrieztus redīsus, saplūktu rukolu un izgrebtus avokādo. Pievieno garšvielas - smalki sagrieztu konservētu citronu, čilli pārslas, sāli un piparus. Pārlej ar olīveļļu.

CŪKU PUPU HUMUSS

Lai vai kā to sauc - cūku pupu piedeva, dips, humuss, biezmērce vai biezenis, tad tur no visa uzskaitītā ir pa druskai. Ja cūku pupas uzskata par kaut ko Latvijā diezgan ikdienišķu, tad nevienu ikdienišķu recepti, kas prasītu kaut nedaudz vairāk patavošanu kā vien cūku pupu novārīšanu, ir neiespējami atrast. Šķiet, ka katram īstam latvietim pēc kartupeļu talkas, namamāte ceļ galdā katlu ar izvārītām cūku pupām un piedevās sāli un kefīru, un ar to arī latvieša mīlestība uz cūku pupām ir izsmelta. Ja nu tā nav kartupeļu talka, tad kāda cita saimes sanākšana. Lai, kur arī būtu braukusi - uz Maroku, Spāniju vai Čīli, cūku pupas vienmēr ir bijušas tirgū un receptes arī krietni vairāk. Tās tiek izmantotas biezeņos, zupās, sautējumos un  uz maizes.

Šī recepte nāk no Austrumiem, un cūku pupas tiek pagatavotas pēc humusa gatavošanas paņēmiena, tās izmantojot turku zirņu vietā. Šādi pagatavotas cūku pupas acij tīkamas būs ražas sākumā, kamēr tās novārītas vēl saglabā sūnu zaļo toni. Arī nobriedušas cūku pupas var šādi gatavot un garšas īpašības saglabāsies, vien vizuāli tās būs neizteiksmīgi brūnganas.

400g cūku pupas

4ēdamk. olīveļļa

1/2 citrons

1 daiviņa ķiploks

sāls

citas garšvielas pēc izvēles - dilles, kumins, koriandra sēklas, čilli vai ras-el-hanout garšvielu maisījums.

Cūku pupas izloba no pākstīm un sālsūdenī izvāra mīkstas. Nokāš, nedaudz atdzesē un izloba no miziņām. Izlobītas liek blenderī ar eļļu, citrona sulu un ķiploku un sablenderē vai izberž caur sietu, pievieno eļļu, citrona sulu un ķiplokspiedē izspiestu ķiploku. Gatavo masu sasāla un pievieno citas garšvielas. Ja konsistence liekas par biezu, pievieno vēl olīveļļu vai buljonu.