Lai vai kā to sauc - cūku pupu piedeva, dips, humuss, biezmērce vai biezenis, tad tur no visa uzskaitītā ir pa druskai. Ja cūku pupas uzskata par kaut ko Latvijā diezgan ikdienišķu, tad nevienu ikdienišķu recepti, kas prasītu kaut nedaudz vairāk patavošanu kā vien cūku pupu novārīšanu, ir neiespējami atrast. Šķiet, ka katram īstam latvietim pēc kartupeļu talkas, namamāte ceļ galdā katlu ar izvārītām cūku pupām un piedevās sāli un kefīru, un ar to arī latvieša mīlestība uz cūku pupām ir izsmelta. Ja nu tā nav kartupeļu talka, tad kāda cita saimes sanākšana. Lai, kur arī būtu braukusi - uz Maroku, Spāniju vai Čīli, cūku pupas vienmēr ir bijušas tirgū un receptes arī krietni vairāk. Tās tiek izmantotas biezeņos, zupās, sautējumos un uz maizes.
Šī recepte nāk no Austrumiem, un cūku pupas tiek pagatavotas pēc humusa gatavošanas paņēmiena, tās izmantojot turku zirņu vietā. Šādi pagatavotas cūku pupas acij tīkamas būs ražas sākumā, kamēr tās novārītas vēl saglabā sūnu zaļo toni. Arī nobriedušas cūku pupas var šādi gatavot un garšas īpašības saglabāsies, vien vizuāli tās būs neizteiksmīgi brūnganas.
400g cūku pupas
4ēdamk. olīveļļa
1/2 citrons
1 daiviņa ķiploks
sāls
citas garšvielas pēc izvēles - dilles, kumins, koriandra sēklas, čilli vai ras-el-hanout garšvielu maisījums.
Cūku pupas izloba no pākstīm un sālsūdenī izvāra mīkstas. Nokāš, nedaudz atdzesē un izloba no miziņām. Izlobītas liek blenderī ar eļļu, citrona sulu un ķiploku un sablenderē vai izberž caur sietu, pievieno eļļu, citrona sulu un ķiplokspiedē izspiestu ķiploku. Gatavo masu sasāla un pievieno citas garšvielas. Ja konsistence liekas par biezu, pievieno vēl olīveļļu vai buljonu.
Es humusu taisu no šķeltajiem zirņiem, un sanāk garšīgi.
AtbildētDzēst