Tortija (spāniski - tortilla) ir meksikāņu izcelsmes bezrauga plakanmaize, kurā var ietīt gandrīz jebko ēdamu, tā vienlaikus ir ietvars, kas satur kopā visus ietinamos produktus, un maizveidīga ēdamlieta pati par sevi gluži tāpat kā vafeles turziņa saldējumam.
Spāņu valodā ar vārdu tortilla saprot divus pilnīgi atšķirīgus kulinārijas izstrādājumus - meksikāņu kukurūzas/kviešu miltu plāceņus jeb bezrauga plakanmaizes un spāņu pabiezo kartupeļu un olu omletveidīgo sacepumu, ko visbiežāk pasniedz kā tapu. Šo pēdējo precizējoši var dēvēt par tortilla española jeb spāņu tortiju.
Autentiskākas tortijas gatavo no kukurūzas miltiem, ne tikai dzeltenajiem, bet arī zilajiem un purpura.
Kukurūzas tortijas cep no smalka maluma kukurūzas miltiem, kas pirms samalšanas apstrādāti (vārīti) sārmainā šķidrumā (visbiežāk kalcija hidroksīda suspensijā ūdenī (sauktā par kaļķu pienu, bet senākos laikos - pelnos) un tie saucas masa harina jeb tulkojumā mīklas milti. Tādējādi itāļu smalkā polenta vai kukurūzas milti un masa harina ir divi dažādi produkti.
Lai arī lielākā daļa recepšu, ko atradu kulinārijas blogos, ieteica tortiju mīklai pievienot rapšu eļļu vai kādu citu taukvielu un adaptētajās amerikāņu receptēs, protams, arī nekur neiztrūkstošo šķipsnu cepamā pulvera, mani aizkustināja ideja par veidu, kā tika cepta viena no vissenākajām maizītēm - no ūdenī iejauktiem miltiem, saplacināta un uzmesta apcepties uz karstas virmas. Tad, lūk, es izvēlējos Daniela Stīvensa (Daniel Stevens) recepti no grāmatas Bread ar tikai divām sastāvdaļām - ūdeni un kviešu miltiem (pieber arī šķipsnu sāls). Šī ir ļoti vienkārša recepte ar lielisku iznākumu. Un sastāvdaļu saraksts par trešdaļu īsāks kā tortijām veikalu plauktos ar derīguma termiņu vismaz vienu gadu. Iepriekšējais teikums bija iedvesmai un iedrošināšanai tortijas cept mājās!
Tortijas ir neatņemama sastāvdaļa daudziem meksikāņu stilā pasniegtiem ēdieniem - fajitas, burritos, enchiladas, quesadillas. Kviešu miltu tortijas ir pilnīgi neitrālas garšas ziņā un tās var izmantot arī latvisku produktu ietīšanai piknikos, dārza svētkos un izbraukuma pasākumos.
250g kviešu milti
150 ml ūdens
5g sāls
Blodā sajauc miltus ar sāli un vidū/centrā ielej ūdeni, un pamazām miltus iejauc ūdenī līdz veidojas nedaudz ķepīga mīkla. Pēc tam turpina mīklas mīcīšanu līdz tā veidojas viendabīga un zaudē ķepīgumu. Mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi un pusstundu atpūtina ledusskapī, lai to būtu vieglāk izrullēt. Mīklu sadala 6-8 vienādās daļās un katru daļu vispirms saveļ apaļā bumbā, bet pēc tam izrullē 2-3mm biezumā, saglabājot iespējami apaļāku formu. Formai pēc būtības nav nozīme, ja cep uz kantainas pannas, tad rullē kantainu.
Uzkarsē karstu pannu ar visbiezāko dibenu un tajā ieklāj izrullēto tortiju. Jāatceras, ka tortijas cep bez jebkādām taukvielām! Cep no abām pusēm, no katras puses cepot aptuveni pusminūti līdz tā no apakšpuses noklājas ar brūniem plankumiem, tad griež otrādi un cep no otras puses. Izcepto tortiju ietin dvielī, lai tā saglabājas silta, kas saglabā tās elastību, kas nepieciešama locīšanai ietīšanas procesā. Uzglabāt tortijas vislabāk ir ietītas folijā un pirms pasniegšanas tās atsildīt cepeškrāsnī 140 grādos. Pretējā gadījumā tortijas sāks izžūt un locīšanas laikā var drupt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru