Harisa ir garšvielu maisījums biezeņa formā, kas ir radies Magreba reģionā. Tautām, kuru gastronomijai raksturīgs asums, ir dažādi veidi, kā izmantot piparus un čili - vienus pašus dažādu šķirņu čili svaigā vai kaltētā veidā, sauso maisījumu veidā - etiopiešu berbere, čīliešu merquén vai mitro (biezeņu) maisījumu veidā - indonēziešu sambals, mērcēs - Tabasco. Harisu visbiežāk izmanto, lai piešķirtu asumiņu tažīnām, marinādēm, sautējumiem, zupām un kuskusam.
Ja harisu vēlas maigāku, čili izņem sēklas un dzīslas un tās harisai neizmanto, bet ja vēlas dedzinoši asu, tad izmanto arī tās. Gatavojot harisu, iesaku uzmanīties, izmantot cimdus un izvairīties ar rokām pieskarties sejai un, jo īpaši, acīm!
Lībijā populārākais sviestmaižu pildījums ir tuncis ar harisu. Tunisijā populāra ir harisā marinēta vista.
15 čili
4 daiviņas ķiploks
2 tējk. kumins
3 tējk. sāls
1 ēdamk. tomātu pasta
1 ēdamk. grauzdētas koriandra sēklas
1/2 ēdamk. grauzdētas ķimeņu sēklas (pēc izvēles)
1 liels vārīts burkāns (pēc izvēles)
Čili ļoti smalki sagriež vai sastrādā virtuves kombainā. Čili kopā ar sāli, kuminu, tomātu pastu, koriandra un ķimeņu sēklām liek katlā un sutina uz lēnas uguns pusstundu līdz harisa ir sasautējusies biezenī. Ja vēlas, tad šajā brīdī pievieno izberztu burkāna biezeni. Uzvāra līdz pirmajam burbulim, noņem no uguns un harisu sapilda burciņās. To virskārtu pārlej ar olīveļļu un uzglabā ledusskapī. Harisu var arī sasaldēt.
Attēlā redzamā harisa nāk no Lībijas. Par to liels paldies Intai!
