piektdiena, 2012. gada 18. maijs

LAKŠU SODAS MAIZE










 










Ja iepriekš garšvielu plauktā vienmēr varēju atrast cepamo pulveri ar beigušos derīguma termiņu, jo man vienmēr ir licies, ka tas bojā ēdiena garšu, un mīklai drīzāk piešautu klāt vērmeles, bet ne cepamo pulveri. Tad pēdējā laikā izmēģinot anglosakšu receptes, šķiet, ka cepšana ir iespējama tikai ar cepamo pulveri. Un kāds pārsteigums - cepamais pulveris ir beidzies!

Sodas maize, kā norāda jau nosaukums, nepiedāvā nekādu izvēli - vai nu cep ar sodu (cepamo pulveri) vai cep kaut ko citu. Šī maize ir viena no populārākajām bezrauga maizēm un slavena kļuvusi pateicoties īriem, tamdēļ to bieži dēvē arī par īru sodas maizi. Bez tam tās mīklai ir tikai trīs sastāvdaļas - bez sodas (cepamā pulvera) vēl arī milti un paniņas, un tā ir ļoti vienkārši un ātri pagatavojama. Visas sastāvdaļas sajauc kopā un liek uz cepeškrāsnī cepties. Tai pat laikā sodas maize piedāvā neskaitāmas variācijas ar dažāda veida miltiem, sēklām, riekstiem un garšaugiem.

Visticamāk, ka īri nebija lieli ķīmiķi, kas atklāja to, ka skābpiena produkti aktivizē sodu, un cepoties maizīte glīti uzpūšas. Tomēr īri bija tie, kas neatteicās no sodas maizes cepšanas tradīcijas, kad pārējā karaļvalsts pārgāja uz cieto kviešu šķirnēm savām rauga maizēm. Citi avoti savukārt skaidro, ka nabadzīgajās īru ģimenēs, kas šo maizes cepšanas tradīciju uzturēja, nemaz nebija krāsnis, un sodas maizi varēja izcept uz atklāta pavarda dzelzs toveros ar vāku. Lai nu kā bija pagātnē, tad mūsdienās īri joprojām ir uzticīgi sodas maizei. Tā pati sodas maize ir pamatā vēl vienam emblemātiskam Britu salu gardumam - skonēm, kas ir britu tējas laika klasika.







maza buntīte lakši (tikai lapas, bez kātiem)
250ml paniņas
175g pilngraudu kviešu milti
175g cieto kviešu šķirņu milti (maizes milti), var aizstāt ar baltajiem kviešu miltiem
1/2 tējk. dūmu sāls
1 tējk. soda (cepamais pulveris)
3/4 tējk. rozā pipari
20g sviests (auksts - tikko kā no ledusskapja)
krietna šļuka olīveļļa cepšanai

Uzreiz jāsaka, ka sodu aizstāju ar cepamo pulveri. Lai arī Naidžels Sleiters sodas maizes receptēs aktīvi aizstāv tieši sodu, kas, reaģējot ar paniņām, maizei piešķir īpašo skābeni sāļo noti, tomēr atradu izcilu britu pavāru receptes ar cepamo pulveri, kuras man likās mīlīgākas. Turklāt, ja izmanto cepamo pulveri, tad kā šķidrumu maizes mīklai var izmantot arī ūdeni un citus neskābus šķidrumus, savukārt soda pieprasa skābu šķidrumu. Lai vai kā, šoreiz galveno noti maizes garšai piešķir lakši, un ne tikai garšai, bet arī ļoti spirgtajai zaļajai krāsai.
Uz pannas olīveļļā lēni cep lakšu lapas līdz tās iegūst novītušu izskatu (apm. 3 minūtes). Lapas sajauc ar paniņām un sablenderē līdz iegūst zaļu šķidrumu. Bļodā sajauc visas sausās sastāvdaļas, un ar pirkstiem tajās viendabīgi ierīvē sviestu līdzīgi kā drupaču mīklai (šoreiz sviets ir tik nedaudz, ka tas neveidos drupačainu mīklu). Pievieno zaļo šķidrumu un ar karoti maisa līdz veidojas mitra mīkla.

Mīklu sadala 8 vienlīdzīgās daļās. Pirkstos paņem miltus un no katras daļas izveido apaļu maizīti. Maizītes liek uz cepampannas ar ieklātu cepampapīru, kas nedaudz ierīvēts ar eļļu. Maizītes viegli saplacina un dekorē ar rozā pipariem.

Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180C apmēram 20 minūtes. Maizītes ir košā krāsā, tāpēc to gatavību vieglāk noteikt, pieklauvējot pie apakšējās garoziņas; dobja skaņa norādīs uz gatavību.

Un pastāv liela vienprātība, ka sodas maizītes vislabāk garšo siltas, viegli pārziestas ar svietu.










Lakšu sodas maizes recepte ir aizgūta no Džemija Olivera.
Iedvesmai vēl dažas sodas maizes receptes:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru