Lūk, visbeidzot mērce, par kuras nosaukuma tulkošanu varētu uzrakstīt sociālantropoloģisku traktātu. Latviešu valodā ir vārds lamāties. Bet ko tas īsti nozīmē grūti teikt, jo cilvēki, kurus esmu dzirdējusi lamājamies, nav lietojuši latviešu valodu, un ne tādēļ, ka nebūtu latvieši. Varbūt latviešu valodā ir ierobežots lamu vārdu skaits? Kā var latviski sulīgi nolamāties? Apšaubu, ka izdzirdot sakām pie velna, jupis parāvis, jopcik ar ārā, kaut vells par stenderi, piķis un zēvele vai sūds uz kociņa, kāds to uztvertu kā lamāšanos. Salīdzinājumam pis tevi divi deviņi modernajā latviešu valodā jau skan samērā smalki.
Šai mērcei nav nekāda saistība ar lamāšanos, bet izlamāšanās ir saistīta ar nepieklājīgiem vārdiem. Es pieņēmu, ka šādi sliktie vārdi un to tulkojumi neparādās latviešu valodas vārdnīcās. It kā jau mieklīgi, ka vārdi, kurus bērni vārdnīcā nevarētu atrast, kaut vai tamdēļ, ka nemāk lasīt, vārdnīcā kā sliktie neparādās vispār. Protams, vārdi vārdnīcās nav jāliek tikai tāpēc, ka bērni lamājas vēl neiemācījušies lasīt. Taču situācija ir diezgan nožēlojama.
Neesmu itāļu valodas eksperte, tamdēļ vēlējos ieskatīties vārdnīcā pēc vārda puttanesca tulkojuma. Un zinot mērces nosaukuma tulkojumu angļu, spāņu un franču valodā, atverot vārdnīcas.... kā saka latvieši - nezināju, ko darīt, raudāt vai smieties. Piedāvātie tulkojumi ir prostitūtu, ielasmeitu vai netikļu mērce. Nav brīnums, ka kādā latviski rakstošā kulinārijas izdevumā šī mērce ar spaghetti mīļā miera labad bija nodēvēta par kurtizāņu spageti. Tikai vienā latviešu-spāņu valodas vārdnīcā parādās vārds mauka, savukārt spāņu-latviešu valodas vārdnīcā vairs mauka nav, ir tikai netikle un prostitūta. Vēl jāatzīmē franču-latviešu vārdnīca, kur parādās vārds maucība, bet arī tajā mauka neparādās.
Neuzskatu sevi par primitīvi un vulgāri rupju, bet uzskatu, ka nav pareizi daļu kairinājumu un baudu pietušēt, nenosaucot lietas vai parādības īstajos vārdos. Mērces tulkojums kā prostitūtu mērce skan šausminoši. Vārdam prostitūta latviešu valodā tomēr ir ierobežota lietojamība, jo tas skan gandrīz kā klīniska diagnoze vai arī birokrātiski formāli (APK paredz sodu par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu). Romantiskais vārds ielasmeita arī īsti neiederas mērces nosaukumā un netikle vēl jo mazāk, jo mērce patiešām ir sulīga un prasa sulīgu vārdu tās nosaukumā. Tie, kuriem ir problēmas baudīt mauku mērci, var baudīt mērci alla putanesca (oriģinālnosaukums slīprakstā).
Un beidzot par pašu mērci. Tās izcelsme un saistība ar maukām dažādos avotos ir skaidrota pretrunīgi. Nav strīdu vienīgi par to, ka tā cēlusies Neapolē. Lai vai kā, bet mērce ir ļoti garda un to iecienījuši itin visi sabiedrības slāņi, neatkarīgi no cienīguma. Kā jau minēju, mērce ir sulīga, pikanta un nedaudz asa. Tomātu ražas laikā kā bāzi izmanto kādu no mājās vārītajām tomātu pamatmērcēm - itāļu passata vai spāņu sofrito, bet ziemā ir jāizlīdzas ar konservētiem tomātiem savā sulā. Mērces sastāvdaļas (ķiploks, anšovi, kaperi, olīvas un čili) ir pievienojamas aptuvenās proporcijās un vadoties pēc garšas. Ja mērce sanākusi pārāk koncentrēta, to atšķaida ar tomātiem savā sulā vai konservētu tomātu mīkstumu bez skābuma regulētājiem. Mērce lieliski garšo ar spageti vai ņjokiem. Ja veikli darbojas virtuvē, tad šī ir viena no ātrajām maltītēm. Vispirms uzliek vārīties katlu ar ūdeni pastai vai ņjokiem un paralēli gatavo mērci, kas būs gatava pirms pasta vai ņjoki būs paspējuši izvārīties al dente.
250ml mājās vārīta tomātu mērce (400g bundža konservēti tomāti savā sulā
8 anšovu filejas
60g sālīti kaperi (vislabākie ir Pantellērijas kaperi no Sicīlijas)
200g melnās olīvas (labāk gaļīgu un pikantu šķirni, piem., 'Gaeta')
5 ķiploka daiviņas
200g ķištomāti (pēc izvēles)
šķipsna čili pārslas vai saberzts čili
saišķītis raudene+pētersīļi
olīveļļa cepšanai
Uz pannas olīveļļā sautē anšovu filejas līdz tās ir tik mīkstas, ka sāk zaudēt formu (sākt izjukt), pievieno smalki sagrieztu ķiploku, čili un ķirštomātus, ja tos izmanto, un cep līdz ķiploks iegūst zeltainu krāsu, tad pievieno kaperus un rupji sagrieztas olīvas un pacep vēl minūti. (Labāk izvēlēties olīvas ar kauliņiem un pašam tos izņemt). Pievieno tomātu mērci vai konservētus tomātus. Ja tiek izmantota tomātu mērce, sāli pievienot visdrīzāk nevajadzēs, varbūt tikai piparus, konservētu tomātu gadījumā mērci sasāla un sapiparo. Šajā brīdī mērcē iemaisa al dente izvārītu pastu vai ņjokus, pieber sagrieztus garšaugus, visu pusminūti izmaisa un ceļ galdā nekavējoši.
Iztēlojos šādu nosaukumu restorāna ēdienkartē :D
AtbildētDzēst