ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

SALAKAS AR SAULĒ KALTĒTU TOMĀTU PESTO EN PAPILLOTE




Ar salakām atkal esmu atgriezusies pie cepšanas en papillote - cieši noslēgtā pergamenta vai cepamā papīra sainī. Tā ir ātra un vienkārša, turklāt mazām zivīm ļoti draudzīga cepšanas tehnika - zivis neizjūk, nesamirkst eļļā un nav izvārtītas biezā miltu kārtā, turklāt izceptas tās lieliski saglabā sulīgumu. Pirms cepšanas salakas ierīvē ar garšvielu mērcīti un atstāj atpūsties, lai garšvielas nedaudz savelkas, jo cepšanās laiks tam ir pārāk īss. Man labāk patīk mitri vai šķidri garšvielu maisījumi, un es ļāvos otrajam garšu eksperimentam, kas sanāca Vidusjūras stilā, kur galvenie akcenti ir saulē kaltētu tomātu pesto, ķiploks un timiāns. Bērzu sulu sīrupu var karsēt katrs pats, bet lielisku produktu gatavo Linards Liberts no www.sula.lv, un šajā receptē to var aizvietot ar balzamiko glazūru. Maldonas dūmu sāls lieliski sader ar bērzu sulu sīrupu, piešķirot zivīm viegli dūmakainu noti.
 



 

salakas
šļuka baltvīns
Maldonas dūmu sāls un baltie pipari
maza buntīte timiāns
ķiploka daiviņas
garšvielu mērcei - 2 ēdamk. saulē kaltētu tomātu pesto, 1 ēdamk. grenadīns, 2 ēdamk. bērzu sulu sīrups vai balzamiko glazūra

Salakas izķidā un tām nogriež galvu. Gatavo garšvielu mērci, viendabīgi sajaucot visas sastāvdaļas, pagaršo un pielabo pēc gaumes, lai būtu sabalansēta un bagātīga garša. Salakas ieberž ar garšvielu mērci, vēderus vēl papildus sasāla un piebāž ar timiāna zariņiem. Kārto uz cepampapīra tā, lai varētu satīt stingri noslēgtā sainī. Atstāj uz stundu savilkties. Salakām pārlej šļuku baltvīna, pārber ar ļoti plānās šķēlēs sagrieztām ķiploka daiviņām un sāli un pipariem un satin stingri noslēgtā sainī, ko liek uz cepampannas. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos 15 minūtes.
Ceļ galdā ar kartupeļu biezeni, kartupeļu un pastinaku biezeni vai kartupeļu un melnsaknītes biezeni. Pasniedz ar atdzesētu (8 līdz 10 grādi) Beronia, Viura 2011, DOC Rioja.

SALAKAS DZĒRVEŅU, BĒRZU SULAS SĪRUPA UN HARISAS MĒRCĒ EN PAPILLOTE




Ar salakām atkal esmu atgriezusies pie cepšanas en papillote - cieši noslēgtā pergamenta vai cepamā papīra sainī. Tā ir ātra un vienkārša, turklāt mazām zivīm ļoti draudzīga cepšanas tehnika - zivis neizjūk, nesamirkst eļļā un nav izvārtītas biezā miltu kārtā, turklāt izceptas tās lieliski saglabā sulīgumu. Pirms cepšanas salakas ierīvē ar garšvielu mērcīti un atstāj atpūsties, lai garšvielas nedaudz savelkas, jo cepšanās laiks tam ir pārāk īss. Man labāk patīk mitri vai šķidri garšvielu maisījumi, un es ļāvos garšu eksperimentiem - dzērvenes, bērzu sulu sīrups un harisa. Pēdējo var aizstāt ar kādu citu čili pastu vai mērci. Dzērvenēm būtu jādod saldskāba garša, ja dzērveņu sīrups ir pārāk salds, tajā saspiež dažas purva dzērvenes, lai panāktu pietiekamu skābuma līdzsvaru. Bērzu sulu sīrupu var karsēt katrs pats, bet lielisku produktu gatavo Linards Liberts no www.sula.lv. Maldonas dūmu sāls lieliski sader ar bērzu sulu sīrupu, piešķirot zivīm viegli dūmakainu noti.

 
 
salakas
šļuka baltvīns
Maldonas dūmu sāls un baltie pipari
maza buntīte pētersīļi
garšvielu mērcei - 2 ēdamk. dzērveņu sīrups, 1/2-1 tējk. harisa, 2 ēdamk. bērzu sulu sīrups

Salakas izķidā un tām nogriež galvu. Gatavo garšvielu mērci, viendabīgi sajaucot visas sastāvdaļas, pagaršo un pielabo pēc gaumes, lai būtu sabalansēta un bagātīga garša. Salakas ieberž ar garšvielu mērci, vēderus vēl papildus sasāla un piebāž ar pētersīļu lapām. Kārto uz cepampapīra tā, lai varētu satīt stingri noslēgtā sainī. Atstāj uz stundu savilkties. Salakām pārlej šļuku baltvīna, viegli pārber ar sāli un satin stingri noslēgtā sainī, ko liek uz cepampannas. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos 15 minūtes. 
 
Ceļ galdā ar kartupeļu biezeni, kartupeļu un pastinaku biezeni vai kartupeļu un melnsaknītes biezeni. Pasniedz ar atdzesētu (8 līdz 10 grādi) Beronia, Viura 2011, DOC  Rioja.
 

BUMBIERU, ZILĀ SIERA UN KARAMELIZĒTU VALRIEKSTU GALETE




Vēlais rudens mani rosināja dažiem eksperimentiem ar galetes pildījumu. Sulīgi bumbieri lieliski sader kopā ar pastinaku un zilo sieru. Es izvēlējos Trikātas siers ražoto sieru Blue. Smalkākai galetei izmanto caur sietiņu izberztu pastinaka biezeni, bet var izmantot arī ļoti smalki sarīvētu vai sablenderētu pastinaku. Kā īpašs garšas un dekoratīvais akcents ir karamelizēti valrieksti. Diemžēl attēlā redzamajā galetē nav karamelizēti, bet gan samalti valrieksti.
 
No mīklas porcijas sanāk galete aptuveni 30-35 cm diametrā (mīkla ir jārullē attiecīgi 5 cm platāka, lai varētu uzlocīt malas). Mīklai izmantoju un varu ieteikt Gauda spēks sijātos pilngraudu kviešu miltus (maluma tips 0).






1 porcija pilngraudu galetes mīkla

Pildījumam:
500g bumbieri
1 pastinaks
1 sauja karamelizēti valrieksti
75g cukurs
50g Trikātas siers Blue

Vispirms sagatavo pildījumu. Pastinaku sablenderē ar aptuveni pusi no cukura daudzuma vai arī pārvērš biezenī un pievieno pusi no cukura. Bumbierus sagriež šķēlēs. Valriekstus karamelizē. Galetes mīklu izņem no ledusskapja un uz ar miltiem dāsni apbērtas darba virsmas izrullē aptuveni 35-40cm diametrā un liek uz pannas, kas apklāta ar cepampapīru. Mīklas vidū liek pildījumu, atstājot brīvu ārējo malu 5 cm platumā - galetes virsmu pārklāj ar pastinaka biezeni, tam pa virsu kārto bumbiera šķēles, uzdrupina zilo sieru un uzber valriekstus. Brīvu atstāto ārējo malu uzloka uz augšu pāri pildījumam tā, lai tas pilnībā būtu ieskauts.

Galeti cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 30-40 minūtes vai līdz kamēr bumbieri ir mīksti un mīkla kļuvusi tumši zeltaina. Pasniedz siltu.


LIBERTU BĒRZU SULAS PUTOJOŠAIS DZĒRIENS




Visa sākums ir Latvijas tradīcijas un kulinārais mantojums - bērzu sulu tecināšana. Un tie, kas mani labi pazīst, neesiet šokēti. Diemžēl joprojām esmu skeptiska par kvalitatīvu vīndarīšanu Latvijā. Toties tuvojoties Mārtiņdienai un Neatkarības dienai, gribas vietējas izcelsmes dzērienu. Lūk, esmu atradusi - Libertu bērzu sulas putojošais dzēriens, bruts 2011, meistars Linards Liberts, www.sula.lv. Nekādu pretenziju saukties par vīnu, drīzāk gan veselīgs patriotisms, jo kontraetiķetē ir norāde uz izcelsmes vietu - Ikšķili un tās ģērbonis.

Dzēriena sastāvā ir 100% bērza sula, kuras tālākais tehnoloģiskais process ir teju identisks šampanieša un kvalitatīvāko dzirkstošo vīnu darīšanai. Bērza sula tiek divreiz raudzēta, pirmajā raudzēšanā izmantoti šampanieša raugi, savukārt otrreizējā raudzēšana ir notikusi pudelē (méthode champenoise). Tas nozīmē, ka šis nav uzgāzēts dzēriens kā limonāde, prosecco vai lambrusco, turklāt otrreizēja raudzēšana pudelē ir daudz laikietilpīgāka un dārgāka par vienkāršu karbonizēšanu cisternā.
 
Man šķiet, ka bērzu sula ir vislabākais no izejmateriāliem raudzētiem dzērieniem, ko man Latvijā ir bijusi iespēja degustēt. Bet tikpat lielā mērā es pieļauju, ka noteicoša loma ir know how un cilvēciskajam faktoram. Ļoti interesanta izvērtās vertikālā divu ražas gadu dzērienu degustācija. Ja 2011.gada bruts ir dzeršanai gatavs, tad 2012.gada brutam prasītos pavadīt vēl kādu laiku pudelē. 2012.gada bruts ir patiesi dzirkstošs, savukārt 2011.gada brutam burbuļu noturība ir galvenais defekts, ko noteikti vajadzētu uzlabot.

Krāsa: tumši zeltains salmu tonis
Aromāts: maizes, rauga un ābolu notis
Garša: dominē norūgušas bērzu sulas ar patīkami svaigu pēcgaršu. Garšā ir dzīvīgs skābenums.
 
Saderība: cūkgaļas cepetis ar štovētiem kāpostiem. Dzēriena skābes līmenis lieliski tiek galā ar cepeša treknumu un kāpostu skābumu.
 
Ļoti godīgs produkts.


 
 
 


 

trešdiena, 2012. gada 7. novembris

CANEPA GENOVINO CARIGNAN


 
 
Carignan nav pirmā Čīles vīndarīšanu raksturojošā vīnogu šķirne, kas varētu ienākt prātā. Turklāt Maules ieleja, no kuras nāk Čīles Carignan vīni, var sagādāt arī pamatīgu vilšanos. Reģions ir ar senām vīndarīšanas tradīcijām, bet tikai nesen Cabernet Sauvignon stādījumi tajā apsteidza ieziemieti - País. Maules ielejā aug aptuveni 450 ha Carignan vīnogulāji un Itatas ielejā vēl aptuvei 100 ha, un tie būs arī gandrīz vienīgie šīs šķirnes stādījumi Čīlē. Tomēr jau vairāk kā 5 gadus tieši Maules Carignan ieņem godalgotas vietas Čīles vīnu gida La Guía de Vinos Descorchados kategorijā citu tumšo vīnogu škirņu vīni, tā novērtējot vīndarru darbu, kas dara vīnu no mazāk zināmām vai ne tik populārām vīnogu šķirnēm. Īpaša vērība Carignan vīnogulājiem ir pievērsta apgabalā, kas tiek dēvēts par secano maulino un atrodas no Konstitusjonas līdz Sanhavjerai uz leju līdz Melozalai un Kaukēnesai. Tā raksturojošais terroir ir granīta iežu augsne ar grants pāreju sarkanajā malā, barības vielām nabadzīga, bet bagāta ar kvarcu. Topogrāfija ir viļņaina, kas nosaka, ka vīnogulāji ir dažādi pavērsti saulei. Ziemas lieti ir vienīgie, kas nodrošina ūdeni, augšanas sezonā saule cepina uz nebēdu, tas mijās ar vēsām naktīm un vieglu piekrastes vēju, kas attiecīgi arī nosaka vīnkoku veidošanas formu - en arbolito vai cabeza, lai pasargātu ogas no tiešas saules ietekmes, kā arī vīnkoku ievērojamais vecums.
 
Pat tad, ja fiziski vīna darītava neatrodas maulino secano, tai iespējams pieder nelieli Carignan stādījumi tajā pusē vai tā iepērk vīnogas no uzticamiem vīnogu audzētājiem. Tā tas ir ar vairākām ievērojamām darītavām - Canepa, Undurraga, Gillmore, De Martino, Morandé, Odfjell, Miguel Torres. Un tās visas dara Maules vai Kaukēnesas apelācijas vīnus, kam patiešām ir vērts pievērst uzmanību (D.O. Valle de Maule, D.O. Cauquenes). Daļa darītavu, kurās tiek darīts vīns no secano maulino augušajām Carignan vīnogām ir apvienojušies un izveidojuši apvienību Vigno, Vignadores de Carignan, lai apzinātu vīndarīšanas mantojumu un popularizētu Carignan no secano maulino. Genovino (2008) ir ieguvis Challenge International Du Vin zelta godalgu 2010.gadā.

Canepa Genovino, Carignan, D.O. Cauquenes, Valle del Maule, 2008.ražas gads

Krāsa: purpursarkana ar nedaudz violetu atspulgu
Aromāts: piparainu garšvielu, vijolīšu, ķiršu, granātābolu un grauzdējuma notis
Garša:  Biezs un tumīgs, līdzīgi kā aromāts arī garša norāda, ka vīns pabijis ozolkoka mucā. Tomēr jūtams, ka vīnogas ir novāktas laikus, nevis jau pārgatavojušos rozīņu stadijā, un tas vīnam piešķir ļoti koncentrētu, bet svaigu augļu garšu, kurā dominē kazenes un ķirši. Patīkami tanīni, kas pēc neilga laika varētu vairāk noapaļoties.
Saderība: meža sēņu risoto

Vīns degustēts 2012.gada 1.novembrī

Cariñena tāds būtu šīs vīnogu šķirnes dzimtais nosaukums, jo tā cēlusies Aragonā, Spānijā, kur patiesībā nav pārāk populāra, lai neteiktu, ka ir aizmirsta. Tomēr tā atrada jaunas mājas Landokā, Francijas dienvidos un arī citu nosaukumu - Carignan. Ar nosaukumu Mazuelo tā ir pazīstama Riohā, kur ar šķietami nelielu daļu ietilpst tradicionalajā Riohas crianza vīna jaukumā. Varētu teikt, ka skumjš ir arī tās stāsts Čīlē. Šķiet, ka pirmie Carignan vīnogu stādi uz Čīli atceļoja pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados pēc postošās 1939.gada zemestrīces. Kā sava veida palīdzības formu zaudējumus cietušajiem vīnogu audzētājiem Lauksaimniecības ministrija piedāvāja importētus Carignan stādus. Un atkal 2010.gada 27.februāra 8,8 magnitūdas spēcīgā zemestrīce postīja šo vīnogu audzētāju dārzus un vīna darītavas.

Carignan ir ļoti ražīga šķirne. Tā viegli piemērojas karstā un sausā klimatā, jo ogas nogatavojas samērā vēlu, un ir uzņēmīgas pret miltrasu un neīsto miltrasu. Bieži no Carignan darītie vīni paši par sevi nav pārāk izteiksmīgi, tie ir diezgan asi, ar izteiktiem tanīniem un augstu skābes saturu, tāpēc fermentēšanai bieži izmanto karbonisko macerāciju, lai vīnus varētu dzert jaunus.

Salīdzināšanai daži citi Čīles Carignan vīni no Maules ielejas divām zonām - Lonkomiljas ielejas (Valle del Loncomilla) un Tutuvēnas ielejas (Valle del Tutuven), kurā atrodas apgabals - Kaukēnesa:
Odfjell Orzada Carignan Valle del Maule
Santa Carolina Dry Farming Carignan Valle del Maule
Oveja Negra Single Vineyard Carignan Valle del Maule
Gillmore Hacedor de Mundos Carignan Reserve Loncomilla
Las Lomas de Cauquenes Selección de secano Gran Reserva Carignan, Valle del Maule
Morandé Edición Limitada Carignan Loncomilla

Salīdzināšanai daži vecās pasaules Carignan:
Domaine Bertrand Bergé, Les Mégalithes, Fitou
Domaine de l'Aupilhac, Le Carignan Vin de Pays
Ch de Lastours, Cuvée Simone Descamps, Corbières
Clos Manyetes, Clos Mogador, Priorat
Val Llach, Priorat
Terre Brune, Carignano del Sulcis, Santadi cooperative
Rocca Rubine, Carignano del Sulcis, Santadi cooperative


 
 
 
 

ORZO SACEPUMS AR BAKLAŽĀNU UN MOZZARELLA




Orzo (tiešā tulkojumā no itāļu valodas nozīmē mieži) ir maza, smalka rīsu formas pasta, kas tiek saukta arī par risoni. Dobeles dzirnavnieks jau kādu laiku no cieto kviešu mannas ražo rīsu graudu formas pastu ar nosaukumu Puntine grandi, tad es beidzot nolēmu tos izmantot šaja receptē, kas man šķita šai pastai piemērots pagatavošanas veids. Lai arī šis ir veģetārs ēdiens, siers to dara sātīgu un piemērotu drēgnam un vēsam laikam.  Sacepums ir ātri un viegli pagatavojams, jo pasta nav iepriekš jāvāra, tā sautējas kopā ar visām pārējām sastāvdaļām. Receptei smeķi piešķir saceptie garšaugi un garšsaknes, un tā nav lieka niekošanās.
 
 





 
1 liels baklažāns
225g orzo vai risoni, vai puntine grandi pasta
3 tomāti
1 burkāns
2 seleriju kāti
1 sīpols
4 ķiploka daiviņas
250 g mozarella (2 paciņas)
50 g cietais siers (Parmas)
sāls un pipari
timiāns vai raudene
rīvēta miziņa no 1/2 citrona
eļļa cepšanai
 
Baklažānu sagriež 1 cm kubiņos, apsāla un liek caurdurī, lai nostāvas un notek liekā sula. Tikmēr burkānu un seleriju kātu smalki sagriež vai sarīvē, sīpolu un ķiploka daiviņas smalki sagriež un visu kopā eļļā sacep, pieber orzo un cep vēl 2-3 minūtes kārtīgi maisot. Noņem no uguns un liek karstumizturīgā cepamtraukā. Baklažānus nosusina papīra dvielī un eļļā apcep, pēc tam atkal uz papīra dvieļa nosusina lieko eļļu un pievieno saceptajām garšsaknēm karstumizturīgā cepamtraukā. Tomātus un mozzarella sagriež gabaliņos, Parmas sieru sarīvē, citrona miziņu norīvē un liek cepamtraukā, kur pievieno arī timiānu un raudeni un pieber sāli un piparus. Visas sastāvdaļas cepamtraukā kārtīgi samaisa. Pielej buljonu un traukam uzliek vāku vai pārsedz ar foliju. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 20 minūtes ar vāku un pēc tam vēl 20 minūtes bez vāka. Ja vēlas kraukšķīgāku sacepuma virspusi, paildzina cepšanas laiku bez vāka. Pirms celšanas galdā sacepumam ļauj 5 minūtes atpūsties.
 

pirmdiena, 2012. gada 5. novembris

SANTA DIGNA ESTELADO ROSE


 
 
 
Dzirkstošais vīns no Čīles, kas neizpelnītos pārlieku ievērību, ja vien vīndaris-pionieris Migels Torress (Miguel Torres) atkal nebūtu iecerējis būt pirmais.
 
Uz vīna etiķetes ir Faire trade logo, kas nozīmē, ka lielā mērā šis ir sociāls projekts, kas nodrošina, ka mazie vīnogu audzētāji, kas citādi nav varējuši gūt labumu no Čīles vīnu buma, ir šī projekta patiesā labuma guvēji. Čīles valdība (Lauksaimniecības ministrija un Agrāro Inovāciju fonds (Fundación para la Innovación Agraria) piešķīra finansējumu projektam, lai ražotu komerciāli veiksmīgu vīnu no País šķirnes vīnogām, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc tām, ceļot to cenu tirgū un palielinot to prestižu. Tomēr par šīs idejas autoru uzskatāms ilggadējais Čīles vēstnieks un kādreizējais ārlietu ministrs Mariano Fernandess (Mariano Fernández).
 
Čīles vīnu gids La Guía de Vinos Descorchados 2012 ir atzinis Santa Digna Estelado Rosé  par labāko dzirkstošo vīnu kategorijā. Vīns saņēmis arī citas balvas un atzinības. Ņemot vērā, ka dzirkstošie vīni, ir Čīles vīndarīšanas vājais punkts, tas nav pārsteidzoši, tomēr galīgi peļams vīns noteikti nav, lai arī vēl neattaisno savu zvaigžņoto nosaukumu.

Santa Digna Estelado Rosé, Miguel Torres, Secano Interior (100% País), degustēts 2012.gada 12.septembrī

Krāsa: bāli rozīga (País ogai ir plāna miza)
Aromāts: sarkanie kauliņu augļi ar dominējošām žāvētu ķiršu notīm
Garša: Smalki un samērā noturīgi burbuļi. Vīnam raksturīgas sarkano kauliņu augļu notis. Garšā vairāk dominē gatavi ķirši. Tomēr vīna uzbūvē kaut kas trūkst, tā struktūra ir vāja. Pēcgaršā pietiekams dzīvelīgs skābes daudzums, kas dara vīnu par labu sabiedroto ēdienam, kas citādi pēc struktūras būtu par smagu/treknu.
Saderība: pīles krūtiņa, ar āboliem un brūklenēm vai plūmēm pildīta pīle.

Tiek uzskatīts, ka spāņi bija pirmie, kas uz Jauno pasauli atveda pirmos vīnogu stādus.  Čīlē pirms aptuveni 500 gadiem kā pirmā nonāca vīnogu šķirne País, kas Spānijā ir pazīstama ar nosaukumu Listán (Palomino) Negro, Argentīnā Criolla, Peru Rosa del Perú, bet ASV - Misión/Mission. País ilgu laiku tika uzskatīta par šķirni, no  kuras var iegūt vienkāršus, blāvus un neizteiksmīgus vīnus. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka País platības arī nav redzējušas modernas vīna lauku kopšanas metodes.

País vīnogu šķirne ilgu laiku bija visvairāk kultivētā vīnogu šķirne Čīlē, un tikai pamazām tā piekāpās tradicionālajām franču vīna vīnogu šķirnēm un País atkāpās no komerciāli veiksmīgajām ielejām - Maipo, Curicó. Tomēr joprojām ir saglabājušies País stādījumi aptuveni 15 000 ha platībā galvenokārt Čīles dienvidos - Maules un Bío Bío ielejās. Tie ir mantoti mazi stādījumi ar šo savulaik dominējošo vīnogu šķirni, kas lielā sausumā bez modernām apūdeņošanas iekārtām un nekoptos vīna dārzos mežonīgi cīnās par savu eksistenci. Tas attiecīgi nozīmē ražības problēmas, slimību izplatīšanos un galu galā nekvalitatīvas ogas, no kurām tiek brūvētas tradicionālās dziras - chicha un pipeño.

Lai arī vīnogas nāk no Maules ielejas, oficiāli šī apelācija nevar tikt norādīta uz etiķetes, jo País šķirne nav minēta to šķirņu sarakstā, no kuras var darīt apelāciju vīnus. Tomēr ir speciāla apelācija Secano Interior, kas rezervēta  vīniem no País un Cinsault šķirnes vīnogām, kas augušas neapūdeņotajos sektoros centrālajā ieplakā un Piekrastes kalnu grēdas austrumu nogāzē.
 
Salīdzināšanai, ko iespējams sagaidīt no País vīnogu šķirnes, varu ieteikt vēl tikai divus kvalitatīvus vīnus, tiesa ne dzirkstošos, jo País šķirnei atdzīšana vēl ir jānopelna - Chilcas Single Vineyard País, El Pais de Quenehuao, ko Maules ielejā dara ambiciozs franču vīndaris Louis-Antoine Luyt.