otrdiena, 2012. gada 31. jūlijs

LAVANDU SĪRUPS



Lavanda (Lavandula, angliski - lavender, franciski - lavande, spāniski - lavanda) - mūžzaļš panātru dzimtas puskrūms ir Provansas simbols. Tomēr līdzīgas emocijas var gūt arī tepat Latvijā, Saldus novada Kalnjaunsētās. Ziedēšanas laikā pabraukt garām, nepamanot violetzilo ziedu jūru, ir neiespējami. Tuvojoties lauks pievelk ne tikai ar Latvijas ainavā neierasto krāsu, bet arī stipro liegi rūgteno aromātu un zumošo skaņu, ko rada bites labprāt ievācot lavandu medu. Lavandu saimnieki Inga un Rihards jeb Lillas Lavender www.lillaslavender.com ir izlolojuši savu lavandas lauku, kas ražo jau otro gadu. Ar ražu jāsaprot lavandu ziedēšana, kad tās tiek novāktas turpmākai izmantošanai. Par prieku mums visiem saimnieki lavandu ziedēšanas laikā lauku izrāda visiem lavandas mīļotājiem, organizējot ikgadējos Lavandu svētkus.

Bez visām citām labajām īpašībām, lavanda ir lielisks kulinārijā un konditorejā izmantojams garšaugs. Lavanda ir viena no Provansas garšaugu maisījuma sastāvdaļām. Lavandu tās spēcīgo ēterisko eļļu dēļ ēdienam ir labāk pievienot mazāk nekā to pārdozēt. Lavanda lieliski sader kopā ar kadiķogām un dūmu sāli, piparmētru, melisu. Lavandu plaši izmanto bezalkoholiskajos dzērienos, cepumos, kūkās ar olbaltumu, ievārījumos ar aprikozēm, saldējumos un ēdienos ar šokolādi. Pārdozēta lavanda ēdienu darīs par smaržojošām ziepēm vai šampūnu. Lavandu var izmantot svaigā veidā, bet tās ziedēšanas laiks ir samērā īss. Aromātiskas ir arī auga lapas, taču lavandu ēdienam pievieno ne tikai garšas īpašību, bet arī vizuālo īpašību dēļ, tāpēc zilie ziedi ir daudz populārāki. Tos visbiežāk sakaltē, bet saberž tieši pirms lietošanas. Vēl lavandu ziemas mēnešiem var saglabāt sīrupa veidā.









1glāze ūdens
5ēdamk. cukurs
5ēdamk. lavanda
1 citrona sula

Kastrolī uzvāra ūdeni ar cukuru līdz tas ir izšķīdis. Cukura sīrupam pievieno lavandas un citrona sulu. Paris minūtes pavāra, noņem no uguns, uzliek vāku un atsāj ievilkties. Kad sīrups atdzisis līdz istabas temperatūrai, to salej hermētiski noslēdzamā pudelē, aizvāko un uzglabā ledusskapī.







NEKTARĪNU PĪRĀGS


Heijā, heijā! Šodien ir izcila pīrāga diena! Šodien ir arī izcila diena sportā! Nespēju valdīt emocijas pēc lietuvietes Rūtas Meilutītes izcīnītās olimpiskās zelta medaļas peldēšanā. Šis ir pīrāgs ar uzvaras garšu, un ne tikai par sasniegumiem sportā, bet vispirmām kārtām jau par sasniegumiem konditorejā. Pīrāga mīklas recepte ir fantastiska, tiešām augstākais sasniegums šajā jomā, un attiecīgi prasa pacietību, neatlaidību un ticību savām spējām. Recepte nav sarežģīta, taču reizēm prasa emocionālu nosvērtību. Nevajag padoties brīžos, kad mīkla atkal un atkal jāstindzina ledusskapī, lai to pasargātu no sviesta kunkuļu izkušanas. Rezultāts ir tā vērts, jo būs rezultāts ar uzvaras garšu! Pīrāga garoza izcepas pietiekami trekna/sviestaina pēc garšas un kraukšķīgi pārslaina pēc struktūras, nedaudz atgādinot kārtaino mīklu. Mīkla ir sausa, un nav sasūkusi pildījumu, kā tas varētu šķist. Pildījums ir maigs, nektarīnu garšu izceļošs un saturīgs.

Pildījuma saldumu katrs var izvēlēties pēc savas gaumes. Man jebkurā desertā vispirms patīk sajust tā īpašo garšu, lai tā arī dominētu, nevis sakāpinātu cuukurainu saldumu. Cukurmīļiem vajadzēs pievienot vairāk cukuru ka norādīts receptē. Pildījumā nektarīnus iespējams aizstāt ar persikiem, kurus var cep gan ar, gan bez mizas. Lai noņemtu mizu, persikus var mizot vai mēģināt novilt mizu, ja tas tāpat vien neizdodas, tad blanšēt un pēc tam dzesēt ledusaukstā ūdenī, un tad novilkt mizu.






 

 


 





 



Pildījumam:
5 nektarīni
75g-100g brūnais cukurs
1tējk. malts kanēlis
skupsniņa svaigi malts muskatrieksts
šķipsna sāls
2ēdamk. samalta tapioka vai 3ēdamk. kartupeļu vai kukurūzas ciete

Garnējumam:
1ēdamk. piens vai ūdens
1ēdamk. brūnais cukurs
tonkas pupiņa

Pīrāga pamatnei jeb garozai: 1 porcija pīrāga mīkla, kas ir piemērota 25 cm diametra formai.

Mīkla atpūšas ledusskapī. Viegla nopūta, jo viss grūtākais jau ir aiz muguras. Gatavo mīklas pildījumu. Nektarīnus pārgriež uz pusēm, izņem kauliņus un sagriež šķēlēs. Tapioku samaļ un samaisa kopā ar cukuru (rupjus cukura graudus arī var samalt), kanēli, tikko rīvētu muskatriekstu un sāli, un to visu iemaisa sagrieztajos nektarīnos.

Darba virsmu apber ar kārtīgu miltu kārtu, pretējā gadījumā mīkla pie tās pielips, to būs neiespējami savākt un pār to zudīs kontrole. No ledusskapja izņem pusi no mīklas un izrullē aptuveni 30 cm diametra aplī un veikli ieklāj aukstā formā (formu iepriekš atdzesē ledusskapī). Rullēšana ir jāveic ātri, lai arī mīkla no sākuma rullēšanai nepadosies viegli un tā būs vairāk ar spēku jāspiež un jāstiepj. Rullēšanu sāk no centra un līdzina uz malām. Ja rullēšana ieilgst un mīkla tās laikā uzsilst, kā rezultākā sāk izšķīst sviesta kunkuļi, mīklu nekavējoties liek dzesēties ledusskapī, un pēc tam rullēšanu turpina. Šī ir pēdējā reize, kad joprojām ir jāuztraucas, lai mīkla pārāk neuzsiltu un saglabātu sviesta kunkuļus. Pēc ieklāšanas formā, mīklai pielīdzina augšējo malu, lai visapkārt formai veidotos vienāda 4 cm augsta ietvara mala. Formu ar ieklāto mīklu liek ledusskapī, kamēr tiks rullēta un piegriezta /sagriezta pīrāga virskārta. Pirms virskārtas uzklāšanas formā ieliek un izlīdzina pildījumu ar visu sulu, jo tajā ir gan cukurs, gan iebiezinātājs, kas pildījumu iebiezinās jau cepšanās laikā.
Virskārtu rullē pēc analoģijas ar apakškārtu, arī aptuveni 30 cm diametrā. Vienkāršākajā gadījumā pīrāga virskārta ir gatava, un to kā vāku var pārklāt apakškārtai, pirms cepšanas tajā izdarot glītus šķēlumus. Sarežģītākajā gadījumā virskārtu var veidot dekoratīvu, izmantojot pinuma elementus. Veidojot režģa pinumu, izrullēto virskārtas mīklu sagriež vienādās 1-1,5 cm platās strēmelēs. Pusi no strēmelēm vienā galā piestiprina pie ietvara mīklas malas, pārējās strēmeles caurauž piestiprinātajām strēmelēm, vienu laižot pa apakšu, otru - pa augšu. Pinums arī ir jāveido ātri, jo uzsilusi mīkla būs staipīga un sāks ķept. Kad pinums ir pabeigts, to pārsmērē ar ūdeni vai pienu un apber ar brūno cukuru. Pīrāgu liek cepties.

Pirmās 20 minūtes pīrāgu cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos, pēc tam karstumu samazina uz 190 grādiem un turpina cepšanu vēl 30-40 minūtes līdz kamēr pīrāga virskārta kļūst zeltaini brūna un pildījums cepoties burbuļo. Ja kādā mirklī virskārta sāk brūnēt par daudz, to pārklāj ar foliju. Vispārējais ieteikums ir atdzesēt pīrāgu pirms pasniegšanas, tomēr tas garšo lieliski silts, kamēr pildījums vēl nav pilnībā sabiezējis un viegli notek gar malām. Pirms pasniegšanas pārrīvē ar tonkas pupiņu.

svētdiena, 2012. gada 29. jūlijs

KRĀSNĪ CEPTI PERSIKI AR MASCARPONE



Krāsnī cepti āboli, kad virtuvi piepilda salds aromāts ar kanēļa un krustnagliņu notīm, ko labi saož arī lapsenes, ir rudens klasika katra latvieša mājās. Pirms ābolu sezonas uz Latviju atceļo silto zemju augļi - aprikozes, nektarīni un persiki. Visvairāk tos notiesā svaigus, lai arī tie ir ļoti piemēroti konditorejai, īpaši cepti - pīrāgos, kūkās un tartēs.
Krāsnī cepti persiki ir vienkāršākais un ātrākais no šiem ēdieniem. Persikus var lieliski savienot ar dažādiem garšaugiem. Es izvēlējos sabalansēt pa drusciņai no visa spektra - salda, skāba un rūgtena - brūnais cukurs+laima sula+bērzu sulu sīrups. Recepte tiem, kam patīk garda vienkāršība. Vienkārši cepti persiki kļūst par desertu, tos pasniedzot ar saldējumu, putukrējumu, Mascarpone krējumsieru vai jogurtu. Savdabīgu garšas niansi piešķir Latvijas produkts - bērzu sulu sīrups, ko vāra Linards no http://sula.lv/
Ar garšām noteikti var variēt pēc gaumes - persikus var sakaramelizēt un pārbērt ar sāls pārslām, tad sanāks sālīta sviesta karamele ar persikiem. Lieliski der arī citas kombinācijas - citrontimiāns ar bērzu sulu sīrupu, apelsīnziedu ūdens ar medu, citronverbēna ar kļavu sīrupu.





persiki
bērzu sulu sīrups
brūnais cukurs
laims (sula)
Pasniegšanai: Mascarpone+cukurs+olu baltumi, citrontimiāns, tonkas pupiņa

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem. Persiku pārgriež uz pusēm un izņem kauliņu. Pēc tam liek cepampannā uz ieklāta cepampapīra ar griezuma vietu uz leju. Pārlej ar bērza sulu sīrupu, pārber ar brūno cukuru un uzspiež laima sulu. Liek cepties cepeškrāsnī pusstundu līdz 40 minūtes. Izcepušies persiki ir mīksti, nedaudz karamelizējušies, bet nezaudējuši formu. Tikmēr pagatavo krēmu, saputojot olbaltumus, kad tie ir stingrās putās, pievieno cukuru un krējumsieru. Puto līdz krēms iegūst viendabīgu konsistenci. Persikus karstus no pannas ceļ galdā ar vēsu krēmu, pārkaisītus ar citrontimiānu un pārbērtus ar tikko rīvētu tonkas pupiņu. Pasniedz ar..... neuzminējāt (vismaz tie, kas mani labi pazīst) ar labi atdzesētu saldo/pussaldo bērzu sulu dzirkstošo vīnu no Linarda klāsta http://sula.lv/ . Lai gan daudz piemērotaks bija 2011.gadā pieejamais bērza sulu Dzintara vīns, ko es ļoti ceru, ka Linards atsāks ražot.











TAPIOKA




Tapioka ir maniokas (Manihot esculenta) ciete, ko iegūst no maniokas saknes, kas ir iedzimtā Dienvidamerikā, bet ar spāņu un portugāļu kolonizatoriem izplatījās Āfrikā un citviet pasaulē. Tapioku izmanto pārtikā kā iebiezinātāju līdzīgi kā kartupeļu vai kukurūzas cieti, vai sāgo (zāgo).

Vārds tapioka esot cēlies no tupi-gvarani valodu saimes, kas tiek lietota Dienvidamerikā. Tapioka var būt dažādas formas - pūderveida, rupjāka maluma, pārslu vai sfērisku lodīšu (sauktām par pērlēm)veidā. Jebkurā gadījumā tā ir bezgaršīga un gaismas necaurlaidīgā bālganā krāsā, bet vārot kļūst caurspīdīga un uzsūc divreiz vairāk šķidruma, kā tās tilpums. Tapioka ir bezglutēna produkts.








piektdiena, 2012. gada 27. jūlijs

UPEŅU LAPU TĪTEŅI





Nē, nē šīs nav dolmas, ne arī sarmas, šie ir upeņu lapu tīteņi jeb pildītas upeņu lapas. Varētu teikt, ka dolmas ziemeļnieku stilā. Mūsu senči bija naski uz pildījuma ietīšanu kāpostu lapās, nosaucot tos par kāpostu tīteņiem. Balkānos, Kaukāzā un Tuvajos austrumos par piemērotākām lapām ietīšanai atzītas vīnogu lapas. Vienvārdsakot, dolmas tiek uzskatītas par Otomaņu impērijas kulināro mantojumu, jo to gatavošana koncentrēti aptver agrākās impērijas teritorijas.

Vārds dolma cēlies no turku valodas ar nozīmi pildīts, bet to visbiežāk lieto saistībā ar izgrebtu un pildītu dārzeni - kabaci, baklažānu, tomātu, papriku, kā arī zivi vai kalmāru. Savukārt ēdieniem, kuriem ir saistība ar pildījuma ietīšanu lapās, nosaukums ir sarma, kam turku valodā ir nozīme ietīt. Citās valodās šīs turku valodnieciskās atšķirības netiek ievērotas.

Latvijā aug arī vīnogas, gan ogu šķirņu, gan vīna šķirņu (pārsvarā gan hibrīdi), un pēc to galotņošanas, tik vien kā tīteņiem, lapas noteikti pietiktu. Tādas speciālas vīnogu šķirnes, kuru lapas tiek audzētas dolmām, vēl neesmu sastapusi. Diemžēl nepazīstamā vīnogulājā plūkt lapas nav ieteicams, jo tie ir pakļauti diezgan intensīvai miglošanai pret dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Pārtikā ir izmantojamas tikai bioloģiskās (biodinamiskās) lauksaimniecības vīnogulāju lapas. Man pašai ir bijis milzum liels vilinājums pagatavot dolmas no tikko plūktām vīnogu lapām, īpaši ja tās sniedzas gandrīz līdz lievenim. Bet tas ir ļoti pārejoši, es teiktu līdz pirmajai pieredzētajai miglošanai. Bio vīnogulājos savas vēlmes realizēju, eksperimentējot ar dažādu vīna vīnogu šķirņu lapām. Un secināju, ka vīna vīnogu šķirņu lapas ir atšķirīgas vizuāli, bet garšas ziņā to neizjūt, pēc garšas vīnogu lapas var sajaukt pat pieredzējis ampelogrāfs. Kad http://www.purevege.com/ blogā pamanīju vīnogu lapām alternatīvo recepti ar upeņu lapām, nolēmu izmēģināt, jo upeņu lapas latvieši kulinārijā izsenis ir izmantojuši, piemēram, konservēšanā. Lapu sagatavošanas process abām lapām ir identisks, taču upeņu lapas ir daudz aromātiskākas un gatavošanas laikā to aromāts piepilda virtuvi. Arī pildījums ir uzsūcis upeņu aromātu. Beigu beigās jāatzīst, ka upeņu lapām noteikti varētu būt plašāks kulinārais pielietojums.















50 upeņu lapas, no kurām apmēram 30 tiek pildītas, bet pārējās izmanto tīteņu sautēšanai

Pildījumam:
1 glāze Basmati rīsi
sauja Kalamata olīvas
2tējk. saulē kaltētu tomātu pesto
100g fetas stila siers
1ēdamk. rozīnes
1ēdamk. pīniju rieksti
citrona sula
šļuka olīveļļas
šļuka baltvīna
sīpols
dažas daiviņas ķiploks
raudene
sumaks

Vispirms sagatavo lapas. Lielā vārošā ūdens daudzumā lapas noplaucē, pielej šļuku citrona sulu un iztur 2-3 minūtes līdz tās maina krāsu un kļūst maigas. Pēc tam tās noskalo ledusaukstā ūdenī un nosusina. Lapas sašķiro, pildīšanai atstājot glītākās un pēc izmēra līdzīgākās, un tām izkniebj kātiņus.
Pildījumam gatavo rīsus pēc līdzīgas metodes kā risoto. Sīpolu un ķiploku smalki sagriež. Pannā uz lēnas uguns olīveļļā apcep sagrieztos dārzeņus līdz tie mīksti, bet nav mainījuši krāsu, tad pievieno rīsus, palielina karstumu un tos apcep līdz ir kļuvuši caurspīdīgi, apmēram 1-2 min. Pielej vīnu un samazina karstumu. Līdzko viss vīns ir iesūcies rīsos, tos pārlej ar karstu ūdeni, pieber šķipsnu sāls un vāra uz lēnas uguns. Rīsus pieskata ik pa laikam apmaisot, lai tie neizžūst vai nepiecepjas pie pannas. Ja nepieciešams, pielej vēl ūdeni. Rīsus vāra līdz tie ir gandrīz mīksti, jo ietīti lapās tie vēl tiks sautēti. Uzvārītos rīsus atdzesē. Uz pannas uzber pīniju riekstus, un grauzdē līdz tie sāk izdalīt aromātu, riekstus grauzdē tikai tik ilgi līdz tie iegūst viegli zeltainu toni, un ne mirkli ilgāk. Atdzisušiem rīsiem pievieno gabaliņos sagrieztas olīvas, ciedru riekstus, rozīnes, sadrupinātu sieru, sumaku, raudeni un pesto, visu kārtīgi izmaisa, lai sastāvdaļas sajauktos.

Iekārto sautējamo pannu. Ar tām upeņu lapām, kas tika izbrāķētas pildīšanai, divās kārtās izklāj pannas dibenu, un duci lapu atstāj arī virspuses pārklāšanai. Pildīšanai domātās lapas ar gludo pusi uz leju izklāj uz darba virsmas vai dēlīša, lapas vidū liek tējkaroti pildījuma, vispirms uzloka lapas sānus un tad pildījumu ierullē stingrā rullī. Sarullētos tīteņus kārto uz pannas, stingri piespiežot tos ar sāniem kopā, lai sautējoties tie nekustētos pa pannu.  Beigās pannas apakšā ielej nedaudz ūdens un uzspiež citronu sulu, tīteņus pārklāj at atlikušajām lapām un pannai uzliek vāku. Tīteņus uz pannas nepeldina ūdenī, tiem nav jāvārās, bet jāsautējas. Tāpēc ūdeni lej tikai nedaudz, lai lapas pie pannas nepiedeg, un sautēšanās laikā to papildina. Uz lēnas uguns sautē aptuveni 20 minūtes. Ceļ galdā siltus kā uzkodu pārlietus ar olīveļļu un citrona sulu vai tzatziki mērci. Pasniedz ar atdzesētu itāļu Gavi vīnu, piemēram Guido Natalino La caplana Gavi DOCG del Comune di Gavi, 2011.

trešdiena, 2012. gada 25. jūlijs

RUDZU IESALA PILNGRAUDU MAIZE






Šī recepte ir veidota uz rudzu iesala maizes receptes bāzes, to pielāgojot veselīgākajiem pilngraudu kviešu miltiem un pamainot piedevas. Puse no parasto kviešu miltu daudzuma ir aizstāta ar smalka maluma pilngraudu kviešu miltiem, nedaudz palielinot šķidruma daudzumu. Arī mīcīšana ir nepieciešama pamatīgāka un ilgāka. Bet ar nelielu piepūli un pacietību, mīkla kļūst padevīga, maiga un viegli zīdaina. Kā ierasts sausais rudzu iesals un smalka maluma pilngraudu kviešu milti nāk no veikala Grauda spēks www.graudaspeks.lv Lāčplēša ielā 61, Rīgā. Šajā receptē var izmantot arī Rīgas Dzirnavnieks pilngraudu kviešu miltus Hercogs. Salīdzinājumā ar rudzu iesala maizi, šīs maizes tekstūra ir kompaktāka un blīvāka. Garša un smarža ir praktiski identiska.


 












Mērvienības vienam nelielam klaipam:
125g smalka maluma pilngraudu kviešu milti
125g parastie baltie kviešu milti
160-170ml ūdens
4g sausais maizes raugs
2ēdamk. sausais rudzu iesals
šķipsna sāls
1ēdamk. sezama eļļa
sauja sezama sēklu
kamuta milti garozas stiprināšanai (pēc izvēles)


Bļodā abus miltus sajauc ar raugu, iesalu, sāli un sēklām. Sezama sēklas ir pietiekami sīkas, lai tās netraucētu mīcīšanu. Pievieno siltu (25-30 grādi) ūdeni un iejauc sausajās sastāvdaļās. Mīklu liek uz darba virsmas un uzsāk mīcīšanu līdz kamēr tā padodas mīcīšanai. Ja mīkla ir pacieta un sausa, pievieno vēl nedaudz ūdeni. Pievieno eļļu un iestrādā mīklā. Kopējais mīklas mīcīšanas laiks ir 15 minūtes pie nosacījuma, ka mīkla visu šo laiku tiek enerģiski mīcīta. Kad mīkla ir kļuvusi maiga un zīdaina, to saveļ bumbā, liek atpakaļ bļodā, viegli pārziež ar eļļu, lai neveidojas sausa virskārta, un istabas temperatūrā raudzē līdz mīkla dubultojusies. Rūgšana ir visai sarežģīts process, ko ietekmē dažādi ikdienas sīkumi - lietains laiks, caurvējš utt., tāpēc grūti prognozēt precīzu rūgšanas laiku, kas varētu būt 45 minūtes līdz pussotra stunda.

Kad mīkla dubultojusies, to atgāzē, ar delnu izsitot no tās gaisu, un no jauna saveļ bumbā, un istabas temperatūrā liek otrreiz raudzēties līdz tā atkal dubultojusies. Mīklu var atgāzēt un no jauna raudzēt līdz pat četrām reizēm. Katra jauna raudzēšana uzlabo maizes tekstūru un garšu. Pēc pēdējās atgāzēšanas mīklu saveļ bumbā un turpat uz darba virsmas atpūtina 10-15 minūtes. Veido klaipa formu un, ja vēlas stiprina garozu ar kamuta miltiem. Gatavo klaipu novieto uz ar miltiem viegli apbērta cepampapīra, pārklāj ar dvieli un celofānu, lai pasargātu klaipu no izžūšanas, un ļauj dubultoties apmērā.

Tikmēr dziļu cepampannu noregulē uz zemākā cepeškrāsns nodalījuma, atstājot vidējo maizes cepšanai, un uzkarsē cepeškrāsni līdz 250C. Cepampannu (to, kas paredzēta maizes cepšanai) uzkarsē, atstājot to cepeškrāsnī. Aptuveni 30 sekundes pirms cepšanas sākuma ar pulverizatoru cepeškrāsnī iesmidzina nedaudz ūdens un dziļajā cepampannā (uz apakšējā nodalījuma) ielej krūzi auksta ūdens. Klaipā ar robainu nazi vai vislabāk ar žileti izdara iegriezumus, to apsmidzina ar ūdeni un ar cepampapīru pārceļ uz cepeškrāsnī sakarsētās pannas. Pēc 10 minūtēm samazina cepeškrāsns karstumu uz 200 grādiem, ja garoza nav mainījusi krāsu vai uz 180 grādiem, ja garoza kļūst tumšāka. Kopējais cepšanas ilgums ir 25-30 minūtes. Kad klaipam izveidojusies cieta, brūngana garoza un tam, pieklauvējot pie apakšējās garozas, dobja skaņa liecina, ka tas ir izcepies. Maizes klaipu atdzesē uz restītēm, lai gaiss tam var brīvi piekļūt arī no apakšas. Ja maize tiks dalīta laužot, var ņemt vēl siltu klaipu, ja griežot, tad klaipam jābūt pilnīgi atdzisušam.

GRIEĶU SALĀTI








Es nemaz negribēju rakstīt par grieķu salātiem, par kuriem viss jau ir pateikts, visas patiesības izstāstītas un noslēpumi atklāti. Rakstīt par grieķu salātiem mani atkal pamudināja kazas piena siera sējēji Ruta un Stefans no Rucavas pagasta, lai gan pareizāk būtu teikt - viņu sietais siers.

Par grieķu salātiem varu pateikt tikai to, ka tie ir vienkārši salāti, ko gatavo saules nogurdināti zemnieki no tā, kas viņiem ir pie rokas - dārzā un fermā. Dārzeņiem jābūt gataviem, arī saules nogurdinātiem - šādi tie būs ar īpaši izteiktām garšas niansēm, nogatavojušies, nedaudz saldeni un sulīgi. Vasarā Latvijā ar nelielu piepūli tomēr var atrast kvalitatīvus visus nepieciešamos dārzeņus.













Kā jau tradicionāli salāti, tie tiek gatavoti no tradicionāliem vietējiem produktiem. Un tradicionāli produkti paši par sevi ir īpaši, un grieķu salātos tādi ir divi - Kalamata olīvas un fetas siers, kuriem abiem Eiropas Savienībā ir piešķirts Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkta statuss (angliski PDO). Kalamata olīvas ir nedaudz asimetriskas, pilnīgas un gaļīgas mandeļveida formas olīvas tumši violetā krāsā. Feta ir drupenas struktūras baltais siers no aitas vai aitas un kazas piena (līdz 30%), kas nogatavināts sālījumā. Pēc līdzīgas tehnoloģijas gatavo sieru Balkānu pussalā, kā arī Irānā ar nosaukumu panīrs, Sudānā ar nosaukumu gibna beida, citās valstīs to sauc par brinzu. Latvijā sālījumā izturētu balto sieru no kazas piena sien Ruta un Stefans, kas to tirgo zemnieku tirdziņos. Ja tuvumā nav īsts fetas siers, viņu sietais siers būs labākais aizstājējs, turklāt mājās siets, dabīgs un ļoti kvalitatīvs. Šoreiz izvēlējos vietējo ražojumu ar Vidusjūras garšaugu piedevu, bet siets tiek arī bezpiedevu klasiskais siers.




Tomāti
Gurķi
Sarkanais sīpols
Paprika jeb saldais pipars
Kalamata olīvas
Feta siers
Raudene
Vīna etiķis un olīveļļa aizdaram
Sāls

Salātu proporcijas ir katras saimnieces ziņā. Gurķus, tomātus, sīpolu un papriku (sēklas ir izņemtas) sagriež. Olīvām izņem kauliņus, fetas sieru sadrupina gabaliņos. Aizdaram pagatavo mērci, sajaucot vīna etiķi ar olīveļļu. Pārlej ar sagatavoto mērci un kārtīgi samaisa. Sasāla un pārber ar svaigu vai kaltētu raudeni. Ceļ galdā ar kādu apaļāku Šveices Chasselas, piemēram, Association Viticole Ollon, Appellation d'origine contrôlée Chablais, 2010. Ja sarkanvīna etiķa vietā izmanto citrona sulu, tad labāk derēs Pinot Grigio.