KARTUPEĻU PANKŪKAS

Kartupeļu pankūkas ir otrais no latviešu tradicionālo ēdienu saraksta tūlīt pēc pelēkajiem zirņiem ar speķi. Pieņemu, ka tā joprojām latviešu ģimenēs ir recepte, ko iemācās mājās un nodod no paaudzes paaudzē. Nekad neesmu gatavojusi kartupeļu pankūkas pēc receptes, nekad arī neesmu sastāvdaļas svērusi un mērījusi. Kopš Kolumbs atklāja Ameriku un atveda tupeņus uz Eiropu, mēs tos saucam par savējiem. Kuram gan ienāks prātā domāt, ka Latīņamerikā tiem nebūt nav sezonāls raksturs un neviens negaida jauno ražu, jo kartupeļi ir daudzgadīgi, vajag tik aiziet uz dārzu un parakties dziļāk zemē, gan jau kāds bumbulis atkal ir izaudzis.

Es neko daudz nezinu par citu ģimeņu receptēm, jo pankūkas gatavoju tā, kā man iemācīja jau bērnībā. Esmu smalki rīvēto pankūku piekritēja, jo rupji rīvētās man asociējas ar šveiciešu rostis vai ceptiem kartupeļu salmiņiem. Pankūkām ir jābūt kraukšķīgām no ārpuses un homogēnām no iekšpuses. Tātad, ja gribas bērnības pankūku tekstūru, tad rīvēju kartupeļus uz tās rīves, ko manā ģimenē tā arī sauc par kartupeļu rīvi. Laikam jau tāpēc, ka citus dārzeņus uz tās nekad netiku redzējusi rīvējam, tikai kartupeļus kartupeļu pankūkām. Ja gribas sargāt pirkstus no traumām un ietaupīt laiku, tad esmu apguvusi citu tehniku. Kartupeļus izspiež sulu spiedē, nedaudz uzgaida lai ciete nostājas, tad kādu šļuku sulas nolej un pie atlikušās sulas pievieno biezumus, visu ātri, bet kārtīgi samaisa, tā lai arī nostājusies ciete tiek izmaisīta. Pievieno 2 ēdamkarotes miltus un vienu olu. Sasāla un sapiparo. Cep olīveļļā un izceptās pankūkas nosusina no liekās eļļas uz papīra dvieļa. Ceļ galdā siltas, vislabāk tieši no pannas. Pasniedz ar lauku krējumu vai mājas brūkleņu ievārījumu.

Latvieši arī pieradina jaunas garšas tradicionālos ēdienos. Pēdējo gadu labākās atmiņas man saistās ar bāru Sams, kur kartupeļu pankūkas pasniedza ar biešu sulā izturētu mazsālītu lasi. Vom Fass piedāvā kartupeļu pankūkas ar trifeļu eļļu, cieto kazas sieru, rukolu un balzamiko etiķi.